Search results for "psiholoģiskā labklājība"

Self-Care and Psychological Well-Being Correlation with Self-Evaluation of the Impact of COVID-19 Pandemic

2022

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā rūpes par sevi un psiholoģiskā labklājība saistās ar COVID-19 pandēmijas ietekmes pašnovērtējumu un vai pandēmijas ietekmes pašnovērtējumu ietekmē rūpes par sevi un psiholoģiskā labklājība. Lai realizētu pētījuma mērķi, tika izvirzīti 7 jautājumi. Pētījuma izlase sastāv no 71 respondenta vecumā no 18 līdz 67 gadiem, kas elektroniski izpildīja Psiholoģiskās labklājības skalu, Rūpju par sevi aptauju un COVID-19 ietekmes novērtējuma apgalvojumu. Rezultāti atspoguļoja statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp rūpēm par sevi un psiholoģisko labklājību. COVID-19 ietekmes pašnovērtējumam ir vairākas vājas, negatīvas saistības ar psiholoģisko labklājību un rū…

Psiholoģija

2004

Sāpju dzīvesspēka loma psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem ar hronisko sāpju pieredzi

2021

Pētījuma mērķis bija izpētīt sāpju dzīvesspēka lomu psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem ar hronisko sāpju pieredzi. Pētījumā piedalījās 116 Latvijas iedzīvotāji, 79 (68,1%) sievietes un 37 (31,9%) un vīrieši vecumā no 25-60 gadiem (M=42,13, SD=10,55), ar hronisko sāpju pieredzi no trīs mēnešiem līdz gadam un vairāk (neklīniskā izlase). Pētījumā tika izmantota Sāpju dzīvesspēka skala (Pain Resilience Scale, Ankawi et al., 2017), pētījuma ietvaros notika skalas adaptācija latviešu valodā, kā arī Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of psychological well – being, Ryff, 1989, latv. val. Raščevska, Voitkāne, & Miezīte, 2004), kā arī tika ievākti dati par hronisko sāpju pieredzi (intensi…

Sociālo mediju lietošanas biežuma saistība ar psiholoģisko labklājību agrīnā brieduma pieaugušajiem (18-25 g.v.)

2019

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir sasitība starp sociālo mediju lietošanas biežumu un psiholoģisko labklājību agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā. Tika izvirzīta pētījuma hipotēze - jo biežāk tiek lietoti sociālie mediji, jo zemāka ir psiholoģiskā labklājība agrīnā brieduma pieaugušo vecumposmā. Pētījumā piedalījās 203 respondenti vecumā no 18 līdz 56 gadiem (M=31,34, SD=10,74). Respondenti tika sadalīti divās grupās pēc vecuma – vienu grupu veidoja agrīnā brieduma pieaugušie vecumā no 18-25 (n=80, M=20,66, SD=2,09) un otru grupu veidoja vidējā brieduma pieaugušie vecumā 26-56 gadi (n=123, M=38,28 SD=8,06), lai noskaidrotu, vai past…

Tiešo līderu atbilstība ētiskās līderības modelim un saistība ar psiholoģisko labklājību darba vietā

2022

Šī pētījuma galvenais mērķis ir gūt ieskatu tajā, kā uztvertais līdera ētiskums ir saistīts ar darbinieku psiholoģisko labklājību. Šis ir korelatīvs pētījums, kurā tika izmantotas divas aptaujas - ētiskās līderības darba aptauja un multidimensionālais psiholoģiskās labklājības modelis. Šajā pētījumā piedalījās 54 respondenti vecumā no 19 līdz 54 gadu vecumam (M= 31,02; SD=11,74).. Pētījumā tika noskaidrots, ka nepastāv statistiski nozīmīgu sakarību starp ētisko līderību un psiholoģisko labklājību.

Emociju regulācijas saistība ar psiholoģisko labklājību

2019

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistības starp emociju regulāciju un psiholoģisko labklājību pieaugušajiem, kā arī noskaidrot, vai pastāv dzimumatšķirības emociju regulācijā un psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem. Pētījumā piedalījās 169 respondenti – 52 vīrieši un 117 sievietes – no 18 līdz 70 gadu vecumam. Vidējais respondentu vecums ir 29, 40 gadi, visbiežāk esošais respondentu vecums ir 26 gadi. Lai noteiktu, kura stratēģijas izmantošana emociju regulēšanai respondentam ir raksturīgāka tiks izmantota Emociju regulācijas aptauja (ERQ – Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003), kuru Latvijā adaptējuši Emīls Ūdris un Edmunds Vanags 2017. gadā. Lai noteiktu ps…

Attālinātā darba saistība ar psiholoģisko labklājību un apmierinātību ar partnerattiecībām

2022

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai darba formai, konkrēti attālinātā darba formai, ir saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām un psiholoģisko labklājību, papildus formulējot jautājumus attalinātā darba veicēju un pilna laika klātienes darbinieku atšķirību noteikšanai. Datu analīzes laikā tika izstrāds papildjautājums par attālinātā darba veicēju demogrāfisko datu saistību ar pētāmajiem mainīgajiem. Pētījumā piedalījās 170 partnerattiecībās esoši, gan attālināta darba (N=89), gan tikai klātienē strādājoši (N=81) Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 19-59 gadi (M=27,75). Tika izmantota Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The Comprehensive Marital Satisfaction Scale –CMSS, Blum & …

Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar darbu

2017

Pētījuma mērķis ir, apskatīt psiholoģiskās labklājības saistību ar apmierinātību ar darbu. Pētījumā piedalījās 65 respondenti, no kuriem 26,2% ir vīrieši un 73,8% sievietes, vidējais vecums ir 34,91 . Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika pielietota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well- Being, Ryff, 1989), adaptēta Latvijas apstākļiem (Voitkāne, S. & Miezīte, S., 2002). Apmierinātības ar darbu noteikšanai tika izmantota aptauja - Apmierinātība ar darbu (Job satisfaction survey /JSS/, Spector, 1985). Šo aptauju Latvijā ir adaptējis Ints Burvis 2005.gadā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv zināmas statistiski nozīmīgas saistības starp psiholoģisko labklājību…

Prokrastinācijas un psiholoģiskās labklājības saistības 18-50 gadus vecu strādājošo izlasē

2019

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp prokrastināciju, aktīvo prokrastināciju un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 108 pieauguši cilvēki vecumā no 18 līdz 50 gadiem ar vidējo vecumu 30,3, no kuriem 70 bija sievietes, bet 38 vīrieši. Respondentiem bija jāaizpilda 3 aptaujas: Prokrastinācijas aptauja (General Procrastination Scale (GP), Lay, 1986), Latvijā aptauju adaptējusi Renāte Buliņa (Buliņa, 2011); Aktīvās prokrastinācijas aptauja (New Active Procrastination Scale, Chu, & Choi, 2005), Latvijā aptauju adaptējusi Eva Leilande (Leilande, 2013), Psiholoģiskās labklājības aptauja ((Scales of Psychological Well-Being, C. D. Ryff, 1989), aptaujas tulkojumu latv…

Psiholoģiskās labklājības saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām

2016

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt, vai pastāv psiholoģiskās labklājības un apmierinātības ar partnerattiecībām atšķirības indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet neatrodas reģistrētā laulībā, un, vai pastāv atšķirības psiholoģiskās labklājības saistībā ar apmierinātību ar partnerattiecībām indivīdiem, kas atrodas reģistrētā laulībā, un, kas ir partnerattiecībās, bet nav reģistrētā laulībā. Pētījumā piedalījās 117 respondenti (90 sievietes, 27 vīrieši) vecumā no 20 līdz 77 gadiem (M = 38,94 gadi, SD = 12,27). 51 respondents norādīja, ka ir oficiāli nereģistrētās attiecībās (43,6%), 66 respondenti norādīja, ka ir oficiāli reģistrētās attiecībās (56,4%). Pētīj…